Nošu un paužu ilgumi

6. October, 2014

50844 skatījumi

Lai iemācītos spēlēt klavieres, nepietiek tikai ar nošu pieraksta un klaviatūras pārzināšanu, nepieciešams pareizi izturēt nošu ilgumu un pauzes.

1. Nots ilgums ir laiks, cik ilgi konkrētā nots tiek spēlēta. Nots ilgums ir atkarīgs no nots tipa. Mūzikā ir dažādi nošu tipi:

1) Vesela nots – veselai notij ir ir vislielākais nots ilgums.

2) Pusnots – pusnotij ir uz pusi mazāks nots ilgums kā veselai notij. Divas pusnotis veido vienu veselu noti.

3) Ceturtdaļnots – ceturtdaļnots ilgums ir viena ceturtā daļa no veselas nots. Divas ceturtdaļnotis veido vienu pusnoti.

4) Astotdaļnots – astotdaļnots ilgums ir viena astotā daļa no veselas nots. Divas astotdaļnotis veido vienu ceturtdaļnoti. Astotdaļnotij ir pievienots viens karodziņš. Divas vai vairāk astotdaļnotis, kuras atrodas blakus viena otrai, parasti raksta, tās savienojot. Savienojums nošu ilgumu nemaina.

5) Sešpadsmitdaļnots – sešpadsmitdaļnots ilgums ir viena sešpadsmitā daļa no veselas nots. Divas sešpadsmitdaļnotis veido vienu astotdaļnoti. Sešpadsmitdaļnotij pievienoti divi karodziņi.

Iespējamas arī notis, kas tiek rakstītas ar trīs vai vairāk karodziņiem, bet tās tiek reti lietotas. Attēlā zemāk norādīta shēma, kurā attēlotas nošu ilguma attiecības.

Lai noturētu pareizu ritmu spēlējot mūziku, nepieciešams ievērot nošu ilgumu. To var izdarīt skaitot, jo katra tipa notij ir atšķirīgs vienību skaits, kas nosaka nots ilgumu. Vienkāršāks veids kā skaitīt saglabājot ritmu ir sadalīt vārdus ritma zilbēs, pievienojot galotnes.

1) Vesela nots – četras vienības. Skaita: 1,2,3,4 (vie-ni,di-vi,trī-si, čet-ri)

2) Pusnots – divas vienības. Skaita: 1,2 (vie-ni, di-vi)

3) Ceturtdaļnots – viena vienība. Skaita: 1 (vie-ni)

4) Astotdaļnots – puse vienības. Skaitot pa zilbēm, vienai astotdaļnotij pienākas viena zilbe, piemēram, vie. Otra zilbe no vārda pienākas citai astotdaļnotij konkrētajā taktī – ni. Kopā abas astotdaļnotis veido skaitu – vie – ni, kas ir vienas ceturtdaļnots skaits un ilgums.

5) Sešpadsmitdaļnots – ceturtā daļa no vienības. Skaitot pa zilbēm, divām sešpadsmitdaļnotīm pienākas viena zilbe, piemēram, uz – vie – divas sešpadsmitdaļnotis un uz – ni – divas sešpadsmitdaļnotis. Kopā ir četras sešpadsmitdaļnotis, kas kopā veido vienas ceturtdaļnots vienību skaitu – vie-ni.

Attēlā norādīts skaits uz katru noti.

Trioles ir triju nošu figūras, kuras pēc ilguma līdzinās divām tāda pat veida notīm. Trioles apzīmē ar ciparu 3 un ar lociņu (atstāj arī bez lociņa un bez cipara, ja trioles vienmēr atkārtojas un redzams, ka triju nošu figūra ir triole).

Kvartoles sastāv no 4 notīm, kuras pēc ilguma līdzinās 3 tādām pašām notīm.

Kvintoles sastāv no 5 notīm, kuras pēc ilguma līdzinās 4 tādām pašām notīm.

Atkarībā no savienoto nošu skaita, pastāv arī sekstoles, septoles, oktoles utt.

2. Lai ritms būtu precīzs, nošu pierakstā tiek izmantotas pauzes. Pauze ir klusuma periods nošu pierakstā. Klusums ir viens no izteiksmīgākajiem elementiem mūzikā. Katrai pauzei, tāpat kā notīm, ir savs ilgums. Pauzes sadalītas tāpat kā notis un paužu ilgumi un nosaukumi atbilst nošu ilgumiem un nosaukumiem. Pauzes tiek kombinētas dažādos veidos.

1) Vesela pauze – visgarākais klusuma periods. Tās laikā ritma zilbēs skaita līdz četri. Tāpat kā veselai notij.

2) Puspauze – klusuma periods uz pusi mazāks, kā veselai pauzei. Tās laikā ritma zilbēs skaita līdz divi. Tāpat kā pusnotij.

3) Ceturtdaļpauze – klusuma periods ir viena ceturtā daļa no veselas pauzes. Tās laikā ritma zilbēs skaita līdz viens. Tāpat kā ceturtdaļnotij.

4) Astotdaļpauze – klusuma periods ir viena astotā daļa no veselas pauzes. Uz skaitu viens ir divas astotdaļpauzes. Tāpat kā astotdaļnotij.

5) Sešpadsmitdaļpauze – klusuma periods ir viena sešpadsmitā daļa no veselas pauzes. Uz skaitu viens ir ir četras sešpadsmitdaļpauzes. Tāpat kā sešpadsmitdaļnotij.