Akordi

Lai spēlētu klavieru pavadījumu, nepieciešama prasme veidot akordus. Par akordu sauc triju vai vairāku nevienāda augstuma toņu kombināciju. Akordi tiek veidoti no intervāliem. Akords tiek būvēts no vienas skaņas, jeb toņa. Akorda toņus lasa secībā no zemākā uz augstāko. Akordi ir trijskaņi, sekstakordi, kvartsekstakordi un septakordi. Tos iespējams būvēt no jebkuras skaņas un jebkurā tonalitātē. Akordus iedala mažora un minora akordos; tonikas, subdominantes un dominantes akordos.

Jebkuru akordu iespējams uzbūvēt no jebkuras nots (C, G, B utt.), ja vien ir zināma akorda formula. Akordu iespējams būvēt arī konkrētā tonalitātē (C mažors, D minors utt.). Katram akordam ir noteikta pakāpe, uz kuras tas atrodas tonalitātē. Tomēr, skaņdarbos, kur norādīti akordi ar burtiem, tie jābūvē no norādītā burta. Akordiem, kuri būvēti noteiktā tonalitātē uz I, IV, V pakāpes, doti īpaši nosaukumi.

– I pakāpe – tonika (T)

– IV pakāpe – subdominante (S)

– V pakāpe – dominante (D)

1) Visvienkāršākie akordi ir trijskaņi. Trijskanis (apzīmē ar T53, S53, D53, atkarībā no pakāpes) sastāv no 2 tercām.  Trijskanis var būt gan mažora (M), gan minora (m).

mažora trijskanis sastāv no šādiem intervāliem konkrētā secībā (no apakšas uz augšu): l3 + m3. Rakstot mažora trijskani, no prīmas vispirms būvē l3 un pēc m3 intervālus. Piemēram, trijskanis C dur (do mažorā): CE (l3) + EG (m3) – trijskanis C dur = C E G. Tā kā trijskanī neietilpst neviens melnais taustiņš, tad alterācijas zīmes nav jāraksta klāt. Piemēram, trijskanis Eb dur (mi bemola mažorā) = EbG (l3) + GBb (m3) – trijskanis Eb dur = Eb G Bb. Piemēram, trijskanis B dur ( si mažorā) = BD# (l3) + D#F# (m3) – trijskanis B dur = B D# F#. 

t53

minora trijskanis sastāv no m3 + l3 (apgrieztā secībā, skatoties no apakšas uz augšu, nekā mažora trijskanis). Rakstot minora trijskani, no prīmas vispirms būvē m3 un pēc tam l3 intervālus. Piemēram, trijskanis C moll (do minorā): CEb (m3) + EbG (l3) – trijskanis C moll = C Eb G. Tā kā trijskanī ietilpst melnais taustiņš, tad jāraksta klāt alterācijas zīmes ( mi bemols). Piemēram, trijskanis Eb moll (mi bemola minorā) = EbGb (m3) + GbBb (l3) – trijskanis Eb moll = Eb Gb Bb. Piemēram, trijskanis B moll (si minorā) = BD (m3) + DF# (l3) – trijskanis B moll = B D F#. 

t53_moll

Tonikas trijskanis (T53) atrodas uz I pakāpes (skatīt divus iepriekšējos attēlus).

Subdominantes trijskanis (S53) atrodas uz IV pakāpes.  

S53

Dominantes trijskanis (D53) atrodas uz V pakāpes.  

D53

– palielināts trijskanis sastāv no l3 + l3. C mažorā palielināts tonikas trijskanis (T53) ir C E G#.  

pl53

-pamazināts trijskanis sastāv no m3 + m3. C mažorā pamazināts tonikas trijskanis ir C Eb Gb. 

pm53

2) Tādā veidā uzbūvēts akords ir trijskaņa pamatveids. Veicot trijskaņa pirmo apvērsumu (pirmo pakāpi pārceļot par oktāvu augstāk), iegūst sekstakordu. Sekstakords (apzīmē ar T63, S63, D63) sastāv no tercas un kvartas.

– mažora sekstakords = m3 + t4 

t63

– minora sekstakords = l3 + t4

t63_moll

Tonikas sekstakords (T63) atrodas uz III pakāpes, jo tiek iegūts veicot T53 apvērsumu, kas atrodas uz I pakāpes. (Skatīt divus iepriekšējos piemērus)

Subdominantes sekstakords (S63) atrodas uz VI pakāpes, jo tiek iegūts veicot S53 apvērsumu, kas atrodas uz IV pakāpes. 

S53_S63

Dominantes sekstakords (D63) atrodas uz VII pakāpes, jo tiek iegūts veicot D 53 apvērsumu, kas atrodas uz V pakāpes. 

D53_D63

 

3) Ja trijskaņa abas apakšējās pakāpes pārceļ par oktāvu augstāk, tad izveidojas kvartsekstakords. Kvartsekstakords (apzīmē ar T64, S64, D64) sastāv no kvartas un tercas.

– mažora kvartsekstakords = t4 + l3 

t64

– minora kvartsekstakords = t4 + m3 

t64_moll

Tonikas kvartsekstakords (T64) atrodas uz V pakāpes, jo tiek iegūts veicot T53 un T6 apvērsumu, T53 atrodas uz I pakāpes. (Skatīt divus iepriekšējos piemērus)

Subdominantes kvartsekstakords (S64) atrodas uz I pakāpes, jo tiek iegūts veicot S53 un S6 apvērsumu, S53 atrodas uz IV pakāpes. 

S53_S63_S64

Dominantes kvartsekstakords (D64) atrodas uz II pakāpes, jo tiek iegūts, veicot D53 un D6 apvērsumu, D53 atrodas uz V pakāpes. 

D53_D63_D64

 

4) Septakords ir četrskanis, sastāv no trijskaņa un trijskaņa pamattoņa (piemēros norādīti septakordi no skaņas, nevis tonalitātē). 

D7  – mazais mažora septakords = M53 + m3  

7

M7 – lielais mažora septakords = M53 + l3 

M7

m7 –  mazais minora septakords = m53 + m3 

m_7

ø7 – mazais ievadseptakords (mVII7) = pm53 + l3  

mVII7

o7 – pamazinātais ievadseptakords (pm VII7) = pm53 + m3 

pmVII7

 mM7 – mazais mažora septakords = m53 + l3 

mM7

 +M7 – palielinātais mažors septakords = pl53 + l3 

+M7

+7 – palielinātais septakords = pl53 + m3

+7 

5) Katram septakordam ir trīs apvērsumi, no kuriem veidojas trīs citi akordi. Dominantes septakorda apvērsumi ir:

– dominantes kvintsekstakords (D65) tonalitātē atrodas uz VII pakāpes, jo veidojies no D7 (atrodas uz V pakāpes), pārceļot pamata skaņu par oktāvu augstāk. D65  = pm5з + l2 

D7_D65_2

dominantes terckvartakords (D43) tonalitātē atrodas uz II pakāpes, jo veidojies no D65, pārceļot pamata skaņu par oktāvu augstāk. D43 = m3 + l2+l3 

D7_D43

dominantes sekundakords (D2tonalitātē atrodas uz IV pakāpes, jo veidojies no D4, pārceļot pamata skaņu par oktāvu augstāk.

 D2 = l2 +M5

D2

6 Comments

  1. Arturs Lacis
    at 02:57 - Reply

    Vai tieshaam shie visi cipari buutu jaakalj no galvas. uz klaviereem vai cita instrumenta viss taapat redzams…

    • Anna Pabērza
      at 12:01 - Reply

      Nekas no galvas nav jākaļ, viss ir ļoti loģiski un sistemātiski.

    • LMO
      at 13:51 - Reply

      Tas vairāk ir nepieciešams priekš solfedžo muzikas skolēniem

  2. Fannie
    at 20:15 - Reply

    YMMD with that ansewr! TX

  3. Laura
    at 05:19 - Reply

    “Akordi ir trijskaņi, sekstakordi, kvartsekstakordi un septakordi. ”

    Labošu – akordi ir trijskaņi, septakordi un nonakordi. Sekstakordi, kvartsekstakordi, kvintsekstakordi u.t.t. ir tikai iepriekš minēto akordu apvērsumi!!

    • S
      at 12:33 - Reply

      Akordi ir visi. Piemēram, atšķirība starp tonikas trijskani un sekstakordu vai dominantes terckvartakordu ir funkcija ko tas pilda, kas ir apvērsums citam akordam un mainās tikai intervālu izkārtojums skatoties no pamatakorda.

Atstāt komentāru