Intervāli

6. October, 2014

46716 skatījumi

Lai izveidotu akordus, kuri nepieciešami noteikta skaņdarba atskaņošanai, nepieciešams izprast akordu sastāvā esošos intervālus un to attiecību.

Atstatumu starp divām skaņām augstuma ziņā sauc par intervālu. Intervāliem ir latīņu nosaukumi. Intervāla apakšējā skaņa ir pamatne, augšējā skaņa – virsotne. Nosaucot intervālu, sāk ar pamatni un pēc tam nosauc virsotni.

Intervāli augošā secībā:

Prīma – intervāls starp diviem vienāda augstuma toņiem. Starp toņiem augstuma ziņā nav nekāda atstatuma. Līnijkopā atrodas uz vienas līnijas vai vienā atstarpē starp līnijām. Piemēram C un C, D un D, F un F – prīmas.

Sekunda – intervāls starp diviem blakus esošiem toņiem. Piemēram, C un D, E un F, A un B.

Terca – intervāls, ko veido divi toņi, kuriem pa vidu atrodas viens baltais taustiņš. Piemēram, C un E, E un G, G un B.

Kvarta – intervāls, ko veido divi toņi, starp kuriem atrodas divi baltie taustiņi. Piemēram, C un F, F un B.

Kvinta – intervāls, ko veido divi toņi, starp kuriem atrodas trīs baltie taustiņi. Piemēram, C un G, G un D.

Seksta – intervāls, ko veido divi toņi, starp kuriem atrodas četri baltie taustiņi. Piemēram, C un A, A un F.

Septīma – intervāls, ko veido divi toņi, starp kuriem atrodas pieci baltie taustiņi. Piemēram, C un B, B un A.

Oktāva – intervāls, ko veido divi toņi, starp kuriem atrodas seši baltie taustiņi. Piemēram, C un C (oktāvu augstāk), E un E (oktāvu augstāk).

Tā kā C un A ir seksta, un C un Ab (la bemols) arī ir seksta, tad intervālus dala sīkāk, lai precizētu konkrētu intervālu. Ņemot vērā maiņas, kādas notiek ar intervāliem, lietojot alterācijas zīmes, bez jau minētajiem apzīmējumiem (kvalitatīvā nozīmē), vajadzīgi vēl noteiktāki apzīmējumi (kvantitatīvā nozīmē), kuri norāda uz intervālu lielumu toņos. Vēlams iegaumēt, ka prīma, kvarta, kvinta un oktāva tiek klasificēti, kā tīri , paaugstināti vai pazemināti intervāli. Sekunda, terca, seksta un septīma tiek klasificēti – lieli intervāli, mazi intervāli, paaugstināti intervāli, pazemināti intervāli.

Tīri intervāli: prīma, kvarta, kvinta, oktāva. (Tie var tikt paaugstināti par pustoni, pievienojot diēzu, vai pazemināti par pustoni, pievienojot bemolu)

Mazi un lieli intervāli: sekunda, terca, seksta, septīma. Maziem intervāliem ir par pustoni mazāk, kā lieliem intervāliem. (Tie var tikt paaugstināti par pustoni, pievienojot diēzu, vai pazemināti par pustoni, pievienojot bemolu)

Prīma

– tīra prīma (t1) – 0 toņu. Atrodas uz vienas un tās pašas pakāpes, viena un tā pati skaņa.

– (palielināta prīma – 1/2 tonis).