Gammā ir septiņas pakāpes un katra nots atrodas uz pakāpes. Pakāpes apzīmē ar romiešu cipariem. Piemēram, C dur (Do mažorā) uz I pakāpes atrodas do, uz II pakāpes re, uz V pakāpes – sol. Piemēram, D dur (re mažorā) uz I pakāpes atrodas re, uz II pakāpes atrodas mi, uz V pakāpes atrodas la.
Skaņkārta ir skaņu savstarpējo attiecību sistēma. Eiropas tautu mūzikā pēdējo gadsimtu laikā par galvenajām kļuvušas divas skaņkārtas – mažors un minors. Mažors un minors ir skaņkārtas, kas nosaka skaņdarba nokrāsu – priecīga vai bēdīga.
Mažoru vienmēr apzīmē ar M (dur) un tā skaņas nokrāsa ir priecīga. Izšķir divu veidu mažorus, bet pārsvarā tiek lietots dabīgais mažors. Katram no tiem ir formula, pēc kuras iespējams noteikt, kuras notis nepieciešams pazemināt vai paaugstināt, pievienojot alterācijas zīmes:
Dabiskais mažors: tonis+tonis+pustonis+tonis+tonis+tonis+pustonis. Ieliekot šajā formulā jebkuru noti, iespējams izveidot dabisko mažoru. Vieglāk to darīt tad, ja toņus un pustoņus meklē uz klaviatūras.
C mažors = CD(tonis)+DE(tonis)+EF(pustonis)+FG(tonis)+GA(tonis)+AB(tonis)+BC(pustonis). Šajā gadījumā gammai alterācijas zīmju nav.
D mažors = DE(tonis)+EF#(tonis)+F#G(pustonis)+GA(tonis)+AB(tonis)+BC#(tonis)+C#D(pustonis). Šajā gadījumā gammai alterācijas zīmes ir F# (fa diēzs) un C#(do diēzs).
Harmoniskais mažors: pazemināta VI pakāpe par pustoni gan augšupejošā, gan lejupejošā virzienā.
Tādā veidā iespējams izveidot jebkuru mažora skalu, izvēloties pirmo noti un sekojot formulai.
Minoru vienmēr apzīmē ar m (moll) un tā skaņas nokrāsa ir bēdīga. Izšķir trīs veidu minorus:
Dabiskais minors: tonis+pustonis+tonis+tonis+pustonis+tonis+tonis. Ieliekot jebkuru noti šajā formulā, iespējams izveidot dabisko minoru. Dabiskajam minoram nekas nemainās ne augšupejošā, ne lejupejošā virzienā, atšķirībā no harmoniskā un melodiskā minora. Piemēri:
G minors = GA(tonis)+ABb(pustonis)+BbC(tonis)+CD(tonis)+DEb(pustonis)+EbF(tonis)+FG(tonis). Šajā gadījumā gammai alterācijas zīmes ir Bb (si bemols) un Eb (mi bemols).
G# minors = G#A#(tonis)+A#B(pustonis)+BC#(tonis)+C#D#(tonis)+D#E(pustonis)+EF#(tonis)+F#G#(tonis). Šajā gadījumā gammai alterācijas zīmes ir G# (sol diēzs), A# (la diēzs), C# (do diēzs), D# (re diēzs), F# (fa diēzs).
Harmoniskais minors: no dabiskā minora atšķiras ar to, ka paaugstinās VII pakāpe par pustoni. Tas saglabājas gan augšupejošā, gan lejupejošā virzienā.
Melodiskais minors: no dabiskā minora atšķiras ar to, ka tiek paaugstināta par pustoni gan VI, gan VII pakāpe augšupejošā virzienā, bet lejupejošā virzienā VI un VII pakāpes paaugstinājums tiek atcelts, un minors skan kā dabiskais minors.
Lai vieglāk atcerētos tonalitāšu zīmes, iespējams izmantot kvintu apli. Par tonalitāšu kvintu apli sauc apļa veidā pa kvintām izvietotas tonalitātes zīmju pieaugšanas secībā. Kvintu aplī pārsvarā attēlotas tonalitātes ar ne vairāk, kā sešām zīmēm. Ārējā aplī norādītas mažora tonalitātes, un iekšējā aplī norādītas minora tonalitātes. Piemēram, lai noskaidrotu kādas alterācijas zīmes ir la mažoram (A dur), aplī atrod A, pa labi uz nošu līnijām norādītas 3 zīmes (fa diēzs, do diēzs, sol diēzs). Redzams, ka tās pašas alterācijas zīmes ir fa# minoram (f# moll). 
