Kurš gan no mums kādreiz nav iedomājies par to, cik patīkami būtu apsēsties pie klavierēm un vienkārši sākt spēlēt visu, kas ienāk prātā? Tomēr klavierspēles improvizācija – māksla spontāni radīt melodiju, ne visiem sanāk ar pirmo reizi un dažiem, iespējams, nesanāks nekad. Tomēr liela daļa cilvēku improvizāciju apgūst regulāru treniņu rezultātā.
Izpētīts, ka, nodarbojoties ar mūzikas improvizāciju, palielinās smadzeņu darbības aktivitāte noteiktos reģionos, līdzīgi, kā risinot matemātikas uzdevumus. Pēdējā laikā arvien vairāk tiek publicēti pētījumi, kur pierādīts, ka mūzikas radīšana pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību, palēninot to novecošanās procesus. Papildus, ikdienā nodarbojoties ar mūzikas improvizāciju, tiek radīti relaksācijas brīži, prieks un gandarījums, mazinoties stresa līmenim organismā. 
Improvizējot tiek attīstītas radošās spējas, iztēle, kā arī muzikālā dzirde. Parasti, kad tiek pieminēta klavierspēles improvizācija, lielākā daļa cilvēku iedomājas par džezu un blūzu, bet improvizēt iespējams jebkurā stilā. Muzicēšana sniedz vēl vairāk iespējas, izmantojot digitālās klavieres. Protams, var izmantot arī akustiskās klavieres, tomēr digitālās sniedz vairāk tehnisku iespēju. Šoreiz pastāstīsim par pašām vienkāršākajām improvizācijas metodēm.
1) Lai sāktu improvizēt, ieteicams apgūt tonalitātes, iegaumējot katrai tonalitātei raksturīgās alterācijas zīmes. Papildus ieteicams regulāri spēlēt gammu vingrinājumus, kas ne tikai palīdzēs apgūt tonalitātes, bet arī uzlabos pirkstu kustību koordināciju. Dažus no tiem iespējams apskatīt šeit. Sākotnēji vingrinājumus spēlē ar katru roku atsevišķi, bet vēlāk ar abām rokām.
2) Kā nākamais solis ir akordu veidošanas principu apgūšana. To, kā veidot akordu ikvienā tonalitātē esam apskatījuši jau iepriekš, tādēļ vien pieminēšu, ka improvizējot sākumā ieteicams izmantot trijskaņu akordus, kas ir visvienkāršākie, vēlāk pārejot uz sarežģītākiem akordiem.
3) Kad iepriekš minētais apgūts, tad varam ķerties pie pašas improvizācijas. Sākumā ieteicams spēlēt notis konkrētā tonalitātē, improvizējot ar melodiju un ritmu. Pēc tam pievienosim melodijai dažus akordus ar kreiso roku, klausoties, kā tas kopā izklausās. Pēc tam varam mēģināt mainīt tonalitāti un iepriekš aprakstīto procesu atkārtot citās tonalitātēs.
4) Mazliet savādāks veids, kā improvizēt – sāksim spēlēt akordus ar kreiso roku lēnā ritmā, piemēram, 4/4 taktsmērā, kur katrā taktī tiek spēlēts viens akords. Pēc tam pievienosim melodiju labai rokai, improvizējot ar tā paša akorda notīm.
5) Kā vēl viens no veidiem: nepieciešams izvēlēties tonalitāti un improvizēt ar abām rokām vienlaicīgi, klausoties melodiju un spēlējot tik ilgi, kamēr izklausās labi.
Pats galvenais – nebaidies no “nepareizajām” notīm, jo improvizācijā tādu nav. Centies improvizēt pēc iespējas biežāk, tādā veidā arvien vairāk papildinot savu muzikālo “vārdnīcu”. Ja improvizējot nejauši sanāk nospiest noti citā tonalitātē, tad ieteikums neapjukt, bet turpināt improvizēt jaunajā tonalitātē. Klavierspēles ierakstīšana dos iespēju noklausīties savu klavierspēli no malas. Ieraksts praktiski noderēs arī, lai palīdzētu atsaukt atmiņā improvizācijas rezultātā iegūto melodiju. Muzicējot eksperimentē ar ritmu un taktsmēru. Vari improvizēt arī neievērojot noteiktu ritmu un taktsmēru, bez jebkādiem noteikumiem. Nebaidies eksperimentēt ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem – dinamiku un tempu, lai veidotu emocionāli piesātinātāku melodiju.
