Pentatonikas gammas ir ārkārtīgi populāras. Vienkāršākais veids kā tās apgūt, ir iemācīties tām raksturīgos “rāmjus” (pentatonikas figūras). Pentatoniskā gamma ir jebkuru 5 nošu skala, taču rietumu mūzikā tā visbiežāk tiek asociēta ar mažora vai minora skaņkārtu. Katrai no tām ir sava, specifiska formula.
Parasti pirmā skala, ko mācās ir “A minora” pentatonika.
Pirmā figūra:
Bet ar to nepietiek, ja gribēsiet spēlēt ne tikai horizontāli, bet arī pārvietoties pa ladām vertikāli. Kā jau minējām, pamatā ir 5 pentatoniskās figūras, kas, ja tiek spēlētas secībā, atļauj palikt tajā pašā tonalitātē.
Vēl viens attēls, kas palīdzēs labāk saprast A minora un C mažora pentatonikas uzbūvi. Pentatonikas skalā ir 5 toņi un jebkurš tonis var būt pamata nots (R – root note). Otra lieta, ko vajadzētu atcerēties – katras “figūras” pēdējā nots sakrīt ar nākamās pirmo noti.
Nu jau būsiet paspējuši nedaudz iepraktizēties un iepazīties ar pentatoniku. Ja vēl ne, tad vajadzētu to izdarīt, jo tikai no skatīšanās iemācīties, visdrīzāk, neizdosies!
Lai gan Eiropas mūzikā dominē mažors un minors, tie nebūt nav vienīgie. Agrāk tika izmantotas arī senās (modālās skaņkārtas) – joniskās, līdiskās, miksolīdiskās, eoliskās, doriskās un frīģiskās skaņkārtas. Bez iepriekšminētajām pastāv jums jau zināmā pentatonika, jeb 5 pakāpju skaņkārta.
Atcerieties, pentatoniskās skalas ir gammas no kurām ir izņemti daži elementi. Tas arī ir iemesls, kādēļ pentatonika ir lielisks gammu mācīšanās “pirmais solis”.
