Notis un intervāli

Raksts ir mazliet garāks, kā sākotnēji plānots, taču cerams, ka tieši šī iemesla dēļ, viss būs izskaidrots detalizētāk un ieviesīs lielāku skaidrību par notīm, intervāliem un gammu veidošanas pamatiem. 

1. Pirmais, ko būtu svarīgi zināt – mūzikā ir 12 notis

A    A#/Bb    B/Cb    B#/C    C#/Db    D    D#/Eb    E/Fb    E#/F    F#/Gb    G    G#/Ab
(C D E F G A B C = Do Re Mi Fa Sol La Si Do)

“/” – nozīmē to, ka attiecīgās notis skaņas ziņā ir vienādas. Piemēram nav atšķirības starp A#/Bb – La diēzu un Si bemolu). 

Gitaras-notis

 Ir iespējams arī sīkāks dalījums, piemēram:

  •  ar diēziem (# – paaugstina noti par pustoni)

A    A#    B    C    C#   D    D#   E    F    F#   G    G#

  • vai bemoliem (b – pazemina noti par pustoni)

A    Bb    B   C   Db    D   Eb    E    F    Gb    G    Ab

Cerams, ka tik tālu viss ir saprotams. Mūzikā ir 12 notis, ieskaitot pustoņus, kas ir izkārtotas augošā secībā. Protams, ir dažādi mācīšanās paņēmieni, taču šis mums šķiet viens no ērtākajiem un vieglāk saprotamajiem. Ja tomēr kaut kas līdz galam nav skaidrs, pamēģiniet vēlreiz pārlasīt iepriekšējo paragrāfu.

2. Intervāli un gammas

Ir divi varianti, kā var uzrakstīt gammas. Viens no tiem ir skaitliskā, jeb intervālu versija. Jūs redzēsiet, ka dažu skaitļu priekšā var būt # (diēzs) vai b (bemols). Tas ir tādēļ, lai norādītu uz intervālu starp pamattoni un attiecīgo skaņu.

Piemērs: A mažors

  • Skaitliski tas izskatītos: 1 2 3 4 5 6 7 
  • Gammā būtu šādas notis: A B C# D E F# G# A

Tagad soli pa solim aplūkosim skaitlisko variantu (NB! 1/2 tonis = 1 lada, vesels tonis = 2 ladas):

  • (1) Šis cipars apzīmē PAMATTONI (toniku). Šī ir pirmā nots, kas jāspēlē. Tā kā runājam par A mažoru, pirmā nots ir A. Tā atrodas uz 5. ladas, E stīgas
  • (2) Šis cipars apzīmē MAZO SEKUNDU, otro intervālu no pamattoņa Tātad, otrā nots atrodas vienu toni (divi pustoņi) no pamattoņa (cipars 1). Atceroties to, ka viens pustonis ir viena lada, mums ir jāpārvietojas divas ladas augstāk. Pirmā nots ir uz 5. ladas, E stīgas, tātad, otrā nots būs B un atradīsies uz 7. ladas, E stīgas. 
  • (3) Šis cipars apzīmē LIELO TERCU, trešo intervālu no pamattoņa. Nākamā nots atrodas divus toņus (četrus pustoņus) no pamattoņa, tātad 4 ladas tālāk. Trešā nots sanāk C#, kas atrodas uz 9. ladas, E stīgas. Nu jau idejai vajadzētu būt skaidrai!
  • (4) Ceturtā ir TĪRA KVARTA. Atrodas 2 1/2 toņus (piecus pustoņus) no pamattoņa, uz 10. ladas, E stīgas un tā ir D nots (alternatīvas – ja vēlaties, varat spēlēt D uz 5. ladas, A stīgas, jo skaņas ziņā sanāks tas pats). 
  • (5) Šis skaitlis apzīmē TĪRO KVINTU un atrodas 3 1/2 toņus (septiņus pustoņus) no pamattoņa. Pārnesta uz grifu, tā sanāk 12. lada, E stīga un E nots (vai kā alternatīvu varat spēlēt E noti uz 7. ladas, A stīgas)
  • (6) Šis skaitlis apzīmē LIELO SEKSTU. Atrodas 4 1/2 toņus (deviņus pustoņus) no pirmā, kas, kā redzam, sanāk nots F# uz 14. ladas (kā arī F# uz 4. ladas, D stīgas, vai 9. ladas, A stīgas).
  • (7) Šis skaitlis apzīmē LIELO SEPTIMU, kas atrodas 5 1/2 toņus (vienpadsmit pustoņus) pēc pirmās nots. Tā sanāk nots G# uz 16. ladas (G# var atrast arī uz 6. ladas, D stīgas). 
  • (8) Šis skaitlis apzīmē OKTĀVU. Atrodas 6 toņus (divpadsmit pustoņus) pēc pamattoņa, kas nozīmē, ka tā atkal ir A nots, šajā gadījumā uz 17. ladas, E stīgas, 12. ladas, A stīgas, vai 7. ladas, D stīgas. Visas trīs pozīcijas atspoguļo nākamās oktāvas A noti, kas atrodas par oktāvu augstāk nekā pirmā A (1), kas atradās uz 5. ladas, E stīgas. 

Tas arī viss, vairāk intervālu mažora skalai nav. Neuztraucieties, ja kaut ko uzreiz nesapratāt. Mazliet vēlāk paskaidrosim arī intervālu, toņu un pustoņu attiecības. Patiesībā tas nebūt nav sarežģīti, ar laiku tas kļūs arvien saprotamāks.

Tagad jūs redzat – lai gan ar skaitļiem rakstītajā “1 2 3 4 5 6 7 8” intervālu atveidojumā nav ne diēzu, ne bemolu, A mažora gamma izskatās šādi: “A B C# D E F# G# A”. Ir svarīgi saprast, ka cipari atspoguļo intervālus, nevis alterācijas zīmes. Atceries, ka redzot noteiktus ciparus ar diēzu vai bemolu, tas ne vienmēr nozīmē, ka šīs notis tiek paaugstinātas vai pazeminātas. Lasot tālāk sapratīsiet, kas ar to ir domāts.

Apskatīsim A minora gammu:

  • Ar skaitļiem tas izskatīsies šādi: 1  2  b3  4  5  b6  b7  8
  • A minora notis: A  B  C  D  E  F  G  A

Intervāli kopumā ir tādi paši, lai gan 3 izskatās citādi. Tāpat kā ar iepriekšējo gammu, arī šo sadalīsim pa soļiem, lai jūs varētu saprast, ko katrs no šiem elementiem nozīmē. Pamattonis (tonika) ir nots A un, tāpat kā iepriekš, atrodas uz 5. ladas, E stīgas.

  • (b3) Šis cipars apzīmē MAZO TERCU un atrodas 1 1/2 toņa (trīs pustoņu) attālumā no pamattoņa. Tātad šī būs C nots, kas atrodas uz 8. ladas, E stīgas (vai uz 3. ladas, A stīgas – uz abām ladām ir atrodamas tās pašas oktāvas C notis).
  • (b6) šis cipars apzīmē MAZO SEKSTU, kas atrodas 4 toņu (astoņu pustoņu) attālumā no pirmās nots. Šajā gadījumā tas būs F, kas atradīsies uz 13. ladas, E stīgas, vai arī uz 8. ladas, A stīgas.
  • (b7) ir MAZĀ SEPTIMA, atrodas 5 toņus (desmit pustoņus) no pirmās. Tātad tā ir nots G uz 15. ladas, E stīgas, 10. ladas, A stīgas vai 5. ladas, D stīgas.

Tagad aplūkosim atšķirību starp mažora un minora gammām.

1. Mažors:

1   2   3   4   5   6   7   8  (intervāli)

A  B  C#  D  E  F# G# A  (A mažora gamma)

1    1    1/2    1    1    1    1/2   okt. (1=tonis, 1/2= pustonis)

2. Minors:

1   2   b3   4   5   b6   b7   8  (intervāli)

A  B  C  D  E  F  G  A  (A minora gamma)

1    1/2    1      1    1/2    1    1  okt. (1=tonis, 1/2= pustonis)

Redziet – tādēļ, ka nots ir apzīmēta ar b3, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir pazemināta par pustoni, bet vien to, ka tas ir minora intervāls. Zemāk ir uzrakstīti visi atrodamie intervāli, toņu un pustoņu skaits tajos, kā arī nosaukumi. 

Intervāls      Pustoņi      Veseli toņi      Nosaukums

1                               0                   0                   Tīrā prīma

    b2                              1                  0.5               Mazā sekunda

   2                               2                   1                 Lielā sekunda

#2/b3                        3                   1.5                 Mazā terca

3/b4                           4                     2                   Lielā terca

 #3/4                            5                    2.5                 Tīrā kvarta

                                      #4/b5                           6                     3          Palielinātā kvarta/Pamazinātā kvinta

  5                               7                   3.5                 Tīrā kvinta

  #5/b6                       8                     4                 Mazā seksta

   6/b7                          9                   4.5                 Lielā seksta

     #6/b7                        10                    5                 Mazā septīma

      7                                11                  5.5                 Lielā septīma

    8                                12                   6                    Tīrā oktāva

3. Papildus treniņiem: 

  • Harmoniskais minors

Intervāli:  1  2  b3  4  5  b6  7  8  (vienīgā atšķirība starp harmonisko minoru un parasto ir tas, ka 7. nots ir lielā septīma)

  • Melodiskais minors

Intervāli:  1  2  b3  4  5  6  7  8

Pamēģiniet paši atrast, kur tas atradīsies uz ģitāras. Sāciet ar noti A (5. lada, E stīga) un tad turpiniet pa soļiem, kā to darījām ar A mažoru.

One Comment

  1. Miķelis
    at 21:09 - Reply

    Paldies! domāju, ka man palīdzēs bagātīgā informācija. Nulle, kā sāku ar ģitāru ņemties.

Atstāt komentāru