Soundstop.lv Mūzikas blogs, apskati, jaunumi

Ņemot vērā cilvēku pēdējā laika lielo interesi par ukulelēm, izveidojām detalizētāku rakstu par šo instrumentu. Iepriekšējā rakstā, varat apskatīt izplatītākos soprāna ukuleles akordus.

Kā izvēlēties ukuleli – galvenās iezīmes, tipoloģija un pielietošana

Pēdējo gadu laikā ukuleles popularitāte ir strauji augusi un to apgūt izvēlas biežāk kā citus mazos instrumentus, kā arī, tā sāk aizstāt ģitāru dažādos draugu pasākumos, piemēram atpūtā pie dabas, mājās, vai sēžot ap ugunskuru. Bet kāpēc tā ir?

Tam ir vairāk, kā tikai viens iemesls, piemēram – ukulele ir viegli pārnēsājams instruments, ko viegli pašam savienot ar dziedāšanu, tāpat kā ar ģitāru, turklāt nospēlēt dziesmas no mūsdienu populārā repertuāra uz ukuleles ir ļoti viegli, jo internetā ir plašs klāsts ar dziesmu akordiem un video pamācības kā to izdarīt. Ukuleli ir salīdzinoši viegli spēlēt ar mazām rokām, tādēļ to var spēlēt arī bērni. Cenu ziņā ukulele ir ļoti pieejama, un tie, kuri jau prot spēlēt ģitāru, ukuleles spēli spēj apgūt bez problēmām. Pateicoties šai eksotiskajai havajiešu atmosfērai, ukulele šķiet daudz bezrūpīgāka, gaišāka un dzīvespriecīgāka kā citi mazo izmēru mūzikas instrumenti.

Īss ieskats ukuleles vēsturē

Nosaukumu “ukulele”, kas nozīmē “lēkājošā blusa”, tai piedēvēja Honolulu iedzīvotāji, kad to spēlēja cukurniedru laukos strādājošie Portugāļu imigranti. 1800.gadā, no Madeiras nākošie imigranti izmantoja “lēkājošo blusu”, lai spēlētu Portugāļu tautasdziesmas, un ar laiku tas piesaistīja vietējos iedzīvotājus, kuru arī sāka spēlēt šo mazo instrumentu, kas šķita atvieglojam no smagā darba ar savu pacilājošo skanējumu.

Dažādās detaļas

Pirmajā brīdī ukulele var atgādināt mazu ģitāru ar četrām stīgām, tādu kā klasiskās un basģitāras apvienojumu, kaut gan tas ir instruments pats par sevi, ar savu īpatnējo skanējumu, reģistriem, spēlēšanas tehnikām un pielietošanu. Toties pēc uzbūves ukulelei ar klasisko un basģitāru ir vairāki vienādi strukturālie elementi:

• Grifa galva (ukuleles kakla galā, kur atrodas stīgu novilcēji)
• Grifa virsma (ar ladām, lai spēlētu dažādās notis)
• Grifs (aiz tā spēlētājs tur instrumentu un uz tā ir uzlīmēts grifa virsma)
• Korpuss (instrumenta skaņas kaste)
• Skaņas caurums (atvērums skaņas kastē)
• Augšējais slieksnītis (detaļa grifa augšdaļā, kas nosaka stīgu augstumu)
• Tiltiņš (plāksnīte, kas notur stīgas, parasti veidots no koka)
• Stīgu novilcēji (izmanto, lai noskaņotu instrumentu)

Dažādie ukuleļu tipi – kā izvēlēties pareizo?

Biežāk uzdotais jautājums ir – kura ir piemērotākā ukulele iesācējam? Vispirms jau jāiepazīstina ar pieciem ukueles veidiem, katrs dažāda izmēra un atšķirīga skaņu reģistra. Protams, jo garāks grifa virsmas garums (attālums starp tiltiņu un augšējo slieksnīti), jo zemāks instrumenta reģistrs un tas arī noteikts izmantoto skaņojumu. Visbiežāk sastopamais skaņojums ir C (G-C-E-A), izņemot baritona ukulelei.

*A(La) stīga tenora ukulelei ir skaņota oktāvu zemāk, tādā veidā kļūstot par ukuleles zemāko noti.

• Sopranino: mazākā no ukulelēm, kas tik pat kā vairs netiek izmantota. Tā ir ļoti līdzīga soprāna ukulelei, taču mazāka izmēra.
• Soprāna: biežāk sastopamā un neskaitot sopranino ukuleli, mazākā no ukulelēm. Tā rada klasisko, ne ar ko citu nesajaucamo “ukuleles skaņu”. Iesācēju favorīts, ar 12-14 ladām.
• Koncerta (mecosoprāna): ideāli piemērota ritmiskam pavadījumam, kā arī tai ir pilnīgāks skanējums, salīdzinājumā ar soprāna ukuleli. Koncerta ukulelei ir 15-20 ladas.
• Tenora: šī ir labāk piemērotā solo partijām. Tai ir augstāks stīgu spriegojums un pilnāka skaņa kā koncerta ukulelei. Tenora ukulelei ir vairāk kā 15 ladas un A stīga ir noskaņota oktāvu zemāk kā mazākā izmēra ukulelēm.
• Baritona: tai ir vairāk kā 19 ladas, tā ir lielākā no ukulelēm un skaņojums tai ir kā pirmajām ģitāras stīgām (D-G-B-E). Šī iemesla dēļ tā zaudē izteikto “ukuleles skaņu”, taču piedāvā pilnīgu skanējumu un ģitāristiem to ir viegli apgūt.

Stīgas

Tehnoloģisko pētījumu rezultāti vienmēr piedāvā jaunus risinājumus, lai atbilstu pieprasījumam augošajā tirgū. Kā piemēru var minēt caurspīdīgās neilona stīgas, melnās neilona vai bio-neilona stīgas, kas taisītas no neilona, kas bioloģiski sadalās. Jebkurā gadījumā, katram jāatrod sev piemērotākās stīgas, kas atbilst vēlamajam skanējumam vai sajūtām.

Nobeigumā vēl viens svarīgs ieteikums: ņemot vērā, cik jutīgas ir ukuleles stīgas, un cik ātri nodilst, tās nekad nevajadzētu spēlēt ar ģitāras mediatoru, bet ar pirkstiem vai filca mediatoru.