Ja tavā aprīkojumā ir tikai viens pedālis, visticamāk tas ir overdrive. Tikko pieminētais overdrive, kopā ar fuzz, boost un distortion ir paši populārākie efektu pedāļi, un tam ir labs iemesls. Ja tev nav iespēja izmantot kvalitatīvu lampu pastiprinātāju un tādējādi iegūt šos toņus (un tici man, lielākajai daļai no mums, hobiju līmeņa spēlētājiem, šādas iespēja tiešām nav), tev vajadzēs kādu no šiem pedāļiem, lai pārveidotu skaņu, iegūstot to melodisko, piesātināto un noturīgo toni, ko pieprasa lielākā daļa ģitāras spēlēšanas stilu. Tomēr par spīti šo pedāļu popularitātei, robežas starp dažādiem efektiem var šķist neskaidras. Lai gan jebkurš no tiem palīdz iegūt attiecīgo toni, katrs to panāk savādākā veidā. Tāpēc pat tā paša tipa pedāļi var funkcionēt ļoti atšķirīgi. Aplūkosim katru grupu atsevišķi.
BOOSTER
Būsteri ir vieni no vienkāršākajiem un vecākajiem pedāļiem, kas rada overdrive efektu. To izmanto, lai pastiprinātu ģitāras signālu – vai nu lai radītu skaļu, bet relatīvi tīru, skaļuma pieaugumu (piemēram, solo daļā), vai lai dabūtu jau minēto overdrive efektu. Būsteri popularitāti ieguva sešdesmito gadu vidū. Agrīnajiem modeļiem, kā Dallas Rangmaster Treble Booster, Vox Treble Booster un Bass/Treble Booster piemita bieza, piesātināta un krēmīga skaņa, par ko daļēji jāpasakās germānija tranzistoram – arhaiskai komponentei, kas joprojām daudzos būsteros (arī fuzz pedāļos, kā redzēsiet tālāk) tiek izmantots kā “maģiskā” sastāvdaļa. Termins “Treble booster” vairāk ir pārdošanas triks, lai piesaistītu ģitāras spēlētājus, nekā reāli raksturojošs termins. Papildus signāla pastiprināšanai, germānija tranzistors pievieno jaunas kvalitātes arī vidustoņiem un augstajām skaņām. Šie elementi kļuva par noteicošajiem Ērika Kleptona, Džimija Peidža, Braiena Meja un daudzu citu mākslinieku “tipiskajā” skanējumā. Šie mākslinieki izmatoja germānija būsterus, lai izspiestu labāku un harmoniskāku overdrive no Marshall un Vox lampu pastiprinātājiem. Daži būsteri tiek izmantot tieši sav piemītošā skanējuma dēļ, bet lielākoties tos izvēlas pēc tā, kā tie sader ar konkrēto pastiprinātāju, tādējādi bieži vien pedālis un pastiprinātājs strādā kā vienots instruments. Daudzi ražotāji piedāvā modernizētas vintage stila būsteru versijas.
FUZZ
Fuzz pedālis parādījās vēl pirms būsteriem un tas sākotnēji bija paredzēts, kā efekts, kas atļautu ģitāras spēlētājiem imitēt saksafona toni. Klīst leģenda, ka viena no visu laiku slavenākajām fuzz ģitāras partijām, The Rolling Stones “(I Can`t Get No) Satisfaction” rifu, sākotnēji Kīts Ričardss izpildīja kā aizstājēju, ko laika gaitā aizvietotu pūšamie instrumenti. “Satisfaction” tika ierakstīts ar Maestro Fuzz Tone, kam piemīt Fuzz efekta pedāļa tipiskākais skanējums. Tas ir izmantots daudzos Džimija Hendriksa solo rifos. Šie pedāļi par savu iemīļoto skanējumu var pateikties pārītim jau iepriekš pieminētajiem germānija tranzistoriem. Šīs divas komponentes ir sasaistītas kopā ar vienkāršu sistēmu, kas pārvalda to funkcijas. Paši labākie Fuzz pedāļi ir iemīļoti to dinamikas dēļ. Tie nodrošina ar vienmērīgu, siltu un sulīgu toni. Savukārt, uz silikona bāzētie tranzistoru fuzz pedāļi ir zināmi mazliet izteiksmīgāko un nedaudz skaidrāk definēto toņu dēļ. Protams tas nenozīmē, ka šāda veida pedāļi ir sliktāki, gluži vienkārši – tie ir savādāki.
OVERDRIVE
Overdrive pedālis tiecas atveidot lampu pastiprinātāja overdrive efekta skaņu. Overdrive pedāļa “vectēvs” ir Ibanez Tube Screamer TS808 (un viņa līdzinieks Maxon OD808), ko no 1979 līdz 1981. gadam speciāli Ibanez ražoja uzņēmums Nisshin. TS808 un TS9 arī TS10, kas no tā attīstījās, bija īpaši iemīļots to spēlētāju vidū, kas vēlējās mazāk fuzz pedāļa skanējuma un vairāk tīru pastiprinātāja toni. Tube Screamer bija iemīļojuši arī tādi mākslinieki kā Stevie Ray Vaughan un Ēriks Džonsons. Gan DOD, MXR un Boss, gan daudzi citi ražotāji šo gadu laikā ir izdevuši neskaitāmas overdrive pedāļu versijas, tāpēc mūsdienās tās ir kļuvušas par pašām populārākajām. Ražotājs pēc ražotāja ir dzinies pēc sākotnējā caurspīdīgā, lampu pastiprinātājam līdzīgā, dinamiskā overdrive efekta. Interesanti vērot, ka dažādi uzņēmumi pie vēlamā nonāk izmantojot dažādas metodes.
DISTORTION
Distortion salīdzinājumā ar overdrive ir kā veseris salīdzināts ar āmuru. Distortion pedālis rada daudz agresīvāku un izteiktāku toni, nekā relatīvi miermīlīgais overdrive. Protams, šim efektam ir pieejamas daudzas un dažādas tonālās versijas, bet distortion pedāļiem īpaši raksturīgs ir tieši pašu individālais skanējums, nevis darbošanās tandēmā ar kādu konkrētu pastiprinātāju. Lai gan Boss Distortion DS-1 ir par aptuveni gadu priekšā ProCo Rat (1979. gads), un tas tiešām ir visnotaļ labs pedālis, tieši ProCo tiek uzskatīts par distortion pedāļu “tēvu” (1973. gada MXR Distortion+ tomēr vairāk ir overdrive pedālis). Vēlāk lielu atzinību iekaroja Marshall Shred Master, kura imitācijas piedāvā teju katrs lielākais efektu pedāļu ražotājs.
Pedāļu ķēdē es rekomendētu distortion likt pēc booster, fuzz vai overdrive. Ja tiek izmantots vairāk kā viens pedālis, vislabāk ir sākumā likt tīrāko/maigāko, lai gan vienmēr ir izņēmumi un eksperimentēšana var rezulēties tieši ar to toni, ko esi meklējis.
