Būdams viens no vecākajiem audio efektiem, reverbs plaši tiek izmantots miksējot skaņu celiņus. Tā pamata mērķis ir radīt videi piemērotu akustiku, ko panāk izmantojot atbalss veidošanu, vienlaicīgi padarot skaņu maigāku un piešķirot tai izteiktu telpiskuma sajūtu. Ja esi producents vai ģitārists, kādā brīdī noteikti nonāksi saskarē ar reverbu.
Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – kas tas ir?
Kārtīgākai izpratnei par sliktu nenāktu apjausma, kas ir akustiskais fenomens, ko cenšas imitēt reverbs. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams mazliet pieskarties zinātnei. Apsolu, ka tas būs pavisam ātri un nesāpīgi.
Tātad, vienkāršs piemērs – atrodoties klinšainā apvidū un skaļi izkliedzot kādu vārdu, pēc brīža dzirdēsi to atbalsojamies. Kliedziena brīdi skaņa pārvietojas ar vidējo ātrumu 340 m/s līdz atduras pret kādu šķērsli, šajā gadījumā klinšu sienu, un atgriežas atpakaļ pie tevis. Šī darbība, atkarībā no veicamā attāluma, aizņems noteiktu laika sprīdi, piemēram, vienu sekundi. Tas arī ir reverba radītais efekts – process, kurā skaņa rodas, atduras pret šķērsli un atgriežas atpakaļ pie skaņas avota/klausītāja. Pats svarīgākais šajā visā ir tieši intervāls starp skaņu un atbalsi.
Iepriekšminētā ieleja ir atvērta telpa un tajā ir tikai klintis, tādējādi tās arī ir vienīgie šķēršļi, kas potenciāli varētu atstarot skaņu.
Mazliet sarežģītāk ir slēgtās telpās.
Ja skaņa tiek radīta slēgtā vietā, piemēram, istabā, hallē vai katedrālē, atstarošanas principi paliek tie paši: skaņa – šķērslis – atbalss. Tomēr, ja atrodies vidē, kurā atstarojošie objekti atrodas daudz tuvāk, samazinās attālums, kas skaņai jāveic. Jo mazāks attālums, jo mazāk laika nepieciešams tā veikšanai, kā rezultātā cilvēks atbalsi nav spējīgs uztvert. Turklāt dažādu šķēršļu ietekmē (sienas, kolonas) sarežģītāks kļūst arī atstaroto skaņu “raksts”, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka rodas vairākas refleksijas. Laika posms starp skaņas avotu un šīm refleksijām ir tas, kas nosaka reverba intensitāti. Jo vairāk laika nepieciešams, lai skaņa atgrieztos pie klausītāja, jo izteiktāka ir atbalss. Ja laiks, lai atgrieztos ir īsāks – skaņa bus skaļāka, ja garāks – klusāka. Tieši tik vienkārši.
Reverba veidi:
Plātnes reverbi
Jau minēju, ka reverbs ir viens no vecākajiem audio efektiem, tāpēc jau 50-tajos gados tie tika izmantoti atbalss simulācijai. Plātnes reverbā izmantojot vienu pārveidotāju skaņa tika sūtīta caur plānu, metāla plāksnīti, kur to uztvēra otrs pārveidotājs, rezultātā radot attiecīgo efektu. Lai gan šī ierīce bija pārsteidzoši efektīva, tās galvenais mīnuss bija milzīgais svars. Slavenais EMT 140 svēra vien nieka… 270 kilogramus. 🙂
Atsperes reverbi
Ļoti līdzīgs iepriekšminētajam modelim, galvenā atšķirība starp šīm divām ierīcēm ir smagās metāla plātnes aizvietošana ar metāla atsperēm. Šī uzlabojuma rezultātā ieguva daudzkārt kompaktāku ierīci, ko vēl mūsdienās izmanto daudzos ģitāru pastiprinātājos.
Digitālie reverbi
Kad 80-tajos gados digitālās ierīces sāka iegūt savu popularitāti, atzinību ieguva arī digitālie reverbi. Šis relatīvi mazais aparātiņš ir spējīgs viegli radīt dažādas akustiskās telpas, tā padarot reverba lietošanu īpašu ērtu.
Datorizētie reverbi
Parasti audio apstrādes programmas spraudnis, kas spējīgs precīzi atveidot nepieciešamo skanisko īpašību kopu, lai imitētu vajadzīgo akustisko vidi. Ļoti bieži tiek izmantots mājas studijās.
Tātad vēlreiz, pavisam īsi – reverbs studijā tiek izmantots, lai pievienotu skaņas celiņam dziļuma un akustiskās vides sajūtu. Skaņas ar izteiktu reverbu liekas attālinātas, kamēr tīras skaņas šķiet tuvākas. Kāpēc tas viss ir vajadzīgs? Jo pārāk “tīri” ieraksti var izklausīties samāksloti un nedabīgi.
