Ģitāras stīgu tēma ir diezgan sarežģīta un prasa pacietību, lai visu izprastu. Tam ir dažādi iemesli kā, piemēram, stīgu konstrukcijas tehnikas un pielietoto spriegotāju iepazīšana. Vēl, lai izvēlētos pareizās stīgas, mums jāanalizē tādi faktori, kā spēlētāja prasmes (jutība, spēks, tehnika), kā arī spēlējamie mūzikas žanri, paša instrumenta iespējas un, protams, ne mazāk būtiskais – mūziķa personīgā gaume. Lai nu kā, viena lieta paliek nemainīga – mūziķim stīgas ir viens no būtiskākajiem komponentiem skaņas radīšanā. Kā tās tiek veidotas? Cik dažādi veidi tām ir? Kuras izvēlēties? Uz šiem jautājumiem atbildes atradīsiet rakstā.
Tipoloģija un uzbūve.
Akustisko instrumentu stīgas sauc par tērauda stīgām, no kā tās arī ir veidotas, lai tās atšķirtu no klasiskajām ģitārām izmantotajām neilona stīgām. Tālāk tās tiek sadalītas divās kategorijās: tītās (wound) un līdzenās (plain) tipa stīgas. Tītajām stīgām (G, D, A, zemais E) ir spirālveidīgs metāla tinums apkārt stīgas kodolam, kam var būt dažādas formas (visām riņķveida, taču biežāk sešstūrainas, lai palielinātu tinuma vietu stabilitāti). Elektrisko ģitāru stīgu tinumi var būt no dažādiem metāliem – bronzas, bronzas tērauda, fosfora bronzas, sudraba, niķeļa. Stīgu kodola un to tinumu kombinācijas rada dažādākos stīgu veidus.
Daži no biežāk sastopamajiem ir:
- Bronza 80/20: tērauda kodols + bronzas tinums
- Fosfora bronza: tērauda kodols + fosfora bronzas tinums (fosfors palielina stīgu dzīves ilgumu)
- Bronzas vai tērauda: tērauda kodols + bronzas tērauda tinums
- Misiņa pārklājuma tērauds: bronzas tērauds bez tinuma
- Sudraba pārklājuma tinums: tērauda kodols + sudraba tinums
- Zīds un tērauds: zīda kodols/ tērauda tinums + bronzas tērauds vai bronza
- Niķeļa tinums
- Tīra niķeļa tinums: 100% tīrs niķelis
- Plakanais tinums: tērauda kodols + plakans tērauda tinums
- Apaļais tinums: tinums ir apļveida šķērsgriezumā, skaņa parasti ir gaiša, spēcīga un laba jebkuram izvēlētajam mūzikas stilam
Dažādie tinuma tipi ietekmē stīgu dzīves ilgumu, toni, grifa nolietojumu un, protams, galējās izmaksas. Piemēram, niķeļa tinuma stīgas būs lētākas un mazāk nolietos grifa virsmu kā bronzas tinuma, bet zīda+tērauda stīgas būs jūtami maigākas un siltākas, pateicoties izmantotajiem zīda materiāliem.
Tinumi. Pēc uzbūves ir trīs galvenie tinumu tipi:
Jau augstāk minētais apaļais tinums.
Plakanais tinums: tinuma stieplei ir noapaļota kvadrāta šķērsgriezuma tinums. Tās ir jūtami gludākas, līdz ar to arī zemo nošu skaņa. Tās arī rada mazāku slīdēšanas (sliding) troksni, kad pirksti bez pacelšanas tiek pārvietoti pa stīgām. Pārsvarā tiek izmantoti mūzikas stilos, kur vajadzīga tīra skaņa kā, piemēram, džezā.
Pusapaļais tinums: tinuma stieplei ir mainīgas pakāpes četrstūra šķērsgriezuma noapaļojums. Tas ir tāds kā apaļā un plakanā tinuma krustojums ar apslāpētu slīdēšanas (sliding) skaņu un gaišāku toni – īpašības, kas var mainīties atkarībā no tinuma stieples noapaļojuma.
Kodols. Kodols ir tīra tērauda gabals, kas ir pati stīga un tam ir apaļa forma, kamēr tītām stīgām šķērsgriezumam var būt divu veidu formas: apaļa un sešstūra.
Apaļais kodols: ar šo risinājumu, tinumiem ir simtprocentīgs kontakts ar kodolu un stīga var vibrēt brīvāk, skaļāk un tam ir lēnāks trieciens kā sešstūra kodola stīgai. Apaļā forma ir pārāka tinumu noturībā, kas dažkārt rada problēmas stīgas intonācijai. Ņemot vērāt stīgu lielo vibrāciju, tām jābūt stingrāk nospriegotām, lai izvairītos no trokšņiem, kas rodas stīgām saskaroties ar ladām. Šo visu iemeslu un augsto ražošanas izmaksu dēļ, daudzi ražotāji arvien vairāk piedāvā tieši sešstūra kodola stīgas.
Sešstūra kodols: šī kodola forma dod lielāku tinuma stabilitāti, kas rada augstāku precizitāti un labāku stīgas intonāciju. Tā vibrēs mazāk, ar maigāku skaļumu un ātrāku triecienu, kas ļauj retāku sprieguma regulāciju kā apaļā kodola stīgai. Kopumā sešstūra kodola stīgas ražošanas izmaksas ir zemākas kā apaļā kodola stīgām.
Attiecība starp kodolu un tinumu.
Pērkot dažādu ražotāju, vai viena ražotāja, bet dažādu sēriju stīgas, dažkārt var manīt, ka dažas stīgas būs atšķirīga skanējuma un tām nepieciešams citāds spriegojums. Tā nav ražošanas kļūme, bet konkrēto stīgu dizains un izveide. Arī attiecība starp kodolu un tinumu ietekmē stīgas tonālo un fizisko raksturu – stīga, kam tinuma stieples diametrs ir lielāks kā kodola diametrs izklausīsies gaišāk un būs elastīgāka. Turpretī, ja kodola diametrs ir lielāks kā tinuma stieples diametrs, stīga dos labāku balstu, spriegumu, skaļumu un būs dzīvotspējīgāka.
Stīgu radītā spriedze uz instrumentu atkarīga no katras individuālās stīgas izmēra. Tievākā stīga labāk atsaucas esot mazāk nospriegota, tādēļ gan stīgas, gan spriegotāja noregulējums jākalibrē, lai būtu pareizs ģitāras kakla uzstādījums.
Vispopulārākie akustisko stīgu izmēri ir:
- Extra light (.10/.47)
- Light (.11/.53)
- Medium (.12/.53)
- Medium 12 stīgu ģitārai (.10/.47 – .10/.27)
- Heavy (.13/.56 – .14/.58)
- Heavy 12 stīgu ģitārai(.11/.50 – .11/.28)
Mūsdienās ir pieejama ļoti plaša stīgu izvēle un ražotāji bieži vien piedāvā dažāda izmēra stīgu komplektus, kas atšķirsies gan materiālu, gan izmēru ziņā. Tomēr, ja arī neizdodas atrast savu optimālo komplektu, vienmēr ir iespējams to sakomplektēt pērkot stīgas pa vienai, lai tas atbilstu specifiskām lietotāja vēlmēm.
