Izvēlēties bungu kociņus, kas atbilst individuālam spēles stilam nav viegli, tādēļ šajā sadaļā apkopoti daži padomi, lai palīdzētu izdarīt optimālu izvēli. Bungu spēle ar piemērotiem un ērtiem bungu kociņiem noteikti uzlabos muzicēšanas prasmes un palīdzēs radīt vēlamo skaņu.
Bungu kociņu numerācija: tradicionālā bungu kociņu numerācijas metode – 3S, 2B, 5B, 5A, 7A, tika izmantota arī agrāk, kociņu ražošanas procesā, kad cipars un burts tika piešķirti atbilstošo to izmēram un lietderībai. Tomēr īpašības katram modelim nedaudz mainās atkarībā no ražotāja. Šī metode šobrīd tiek izmantota, kā standarta metode bungu kociņu galveno izmēru un formu klasificēšanai mūzikas industrijā.
Modeļa numurs apzīmē bungu kociņa apkārtmēru – jo zemāks cipars, jo lielāks kociņa apkārtmērs, savukārt lielāks cipars apzīmē mazāku kociņa apkārtmēru, piemēram, 7A kociņa apkārtmērs ir mazāks kā 5A kociņa apkārtmērs.
7A modelis ir tievāks un vieglāks, to bieži lieto džeza iesācēji. 5A ir lielāks diametrs kā 7A, kas vairāk piemērots roka un smagā metāla mūzikas stiliem. 5B ir biezāki un tie bieži tiek lietoti roka stila mūzikai. 2B ir īpaši biezi, kas piemēroti smagajam metālam. Izplatītākā izvēle bundziniekiem-iesācējiem ir 5A vai 7A kociņi.
Burtu apzīmējumi (S; B; A) norāda kociņu lietošanas jomu. S (street) modeļa kociņi veidoti skaļāka toņa producēšanai, un tie izgatavoti lielāki, smagāki. B (band) modeļa kociņi paredzēti izmantošanai mūzikas grupām un simfoniskajam orķestrim. B modeļa kociņiem ir mazāks apkārtmērs kā S modeļa kociņiem, tādēļ tos vienkāršāk kontrolēt, un tie ir smagāki kā A tipa kociņi. B tipu bieži izvēlas bundzinieki – iesācēji. A (orchestra) modeļa kociņi galvenokārt konstruēti izmantošanai lielajām mūzikas grupām. To apkārtmērs ir mazāks kā B modeļa kociņiem, un tie nodrošina “mīkstāku” spēlēšanu. Šī modeļa kociņi izplatīti džeza un roka stila mūziķu aprindās, kā arī svara ziņā tie ir visvieglākie.
Bungu kociņa uzbūve: bungu kociņa pamatne darbojas, kā pretsvars smailajam kociņa galam. Bungu kociņu pagriežot pretējā virzienā, kociņa smago galu iespējams izmantot pastiprinātai skaņas iegūšanai. Kociņa kakls (tievākā kociņa daļa) ir elastīgākā kociņa daļa un ietekmē skaņas kvalitāti, īsāks kakls rada “neelastīgāku spēles sajūtu”, tomēr kociņi ar īsu kaklu ir izturīgāki, kamēr kociņi ar garāku kaklu ir trauslāki un elastīgāki, kas rada precīzāku skaņu.
Materiāls: izplatītākais materiāls bungu kociņiem ir riekstkoks (hickory tree), kļavas koks un ozolkoks. Kļavas materiālam ir mazāks blīvums, tāpēc izmantojot kociņus no šī materiāla, ātri spēlējot, skaņa ir klusāka. Ozolkoka materiālam ir liels blīvums, kas ir ļoti izturīgs. Izplatītākais materiāls bungu kociņiem ir riekstkoks, kas ir blīvāks kā kļavas koks, pietam labāk absorbē triecienu. Mūsdienās bungu kociņi tiek izgatavoti arī no sintētiska materiāla, kas ietver alumīniju un poliuretānu, tādēļ tie ir ļoti izturīgi.
Forma: kociņu galvas formai ir četri veidi, no kā arī ir atkarīga bungu spēles skaņa. Apaļas formas galva dod iespēju radīt klusāku un skaļāku skaņu, atbilstoši galvas izmēram. Mucveida galvai ir lielāka saskares virsma ar bungām, kas rada difūzu skaņu. Trijstūrveida galva dod iespēju radīt precīzu toni. Izmantojot bungu kociņu ar ovālas formas galvu, iespējams radīt precīzu un asu skaņu, kā arī difūzu toni, mainot kociņa satvērienu. Bieži tiek lietoti kociņi ar neilona galvu, kas ir izturīgāka un nodrošina atšķirīgu skaņu.
Bundzinieki izmanto dažādu modeļu kociņus, atbilstoši mūzikas stilam. Smagākus kociņus ieteicams izvēlēties spēlējot roka un R&B stila mūziku. Vieglākus kociņus izmanto spēlējot džeza, akustisko un folkmūziku. Dažādu stilu mūzikas spēlei 5A bungu kociņi ar neilona galvu būs optimālākā izvēle. Izvēloties bungu kociņus, ieteicams izmēģināt dažādus izmērus un veidus, lai izprastu, kurš piemērots vislabāk.
